Vārdi ir kā vējš...

"Vārdi ir kā vējš, kas neapdomīgi un nesaudzīgi skriedams, nolauž daudz laba un skaista. bet vārdi ir arī kā vējš, kas pārskrien laukus, tos apputekšņo un izkaisa auglību druvās un dārzos. Vārdi ir kā jūras smiltis, kas paliek tikai smiltis, kur labpatikā rotaļājas bērni. Bet izsijā šīs jūras smiltis un tu varbūt atradīsi gliemežnīcu, kurā dus kāda pērle. Vārdi ir kā ūdens lāses, kurām var piejaukties arī duļķes. No tādiem rāvainiem ūdeņiem dzer purvi un dūksnāji, bet debesis to neatstaro. Ļaujies šiem auglīgajiem vējiem. Atveri pērles apvalku un izcel to gaismā. Meklē, lieto, sniedz tālāk tīro, dzidro ūdeni, kurā atmirdz saule!"

N. Gintere

Ar vārdu izteikt var ļoti daudz, ar daudziem vārdiem reizēm neko, ja aiz vārdiem darbi neseko. Nav jāgaida alga par saviem labajiem vārdiem, tie ir vārdi, kurus tev sūta no Augšienes, lai pierakstītu. Reizēm atnāk četras rindas un viss, bet atliek pierakstīt un sāk plūst vārdi kā straujas upes ūdens, veido no četrām rindām jau veselus 4, 5, pantus... Dzejnieka mūžs ir kā brīnišķa dziesma... Kas nu es par dzejnieci!? Iedvesmu izdot, sarakstīto daudzās kladēs, deva dzejnieces Ruta Pakalne, Solveiga Puķīte un Velga Dzene. Viņas bija pirmās, tad nāca Laimdota Vištarte un piedāvāja pieteikties kopējos projektos un durvis bija vaļā. Sava grāmata "VĀRDS" nāca kopā ar stāstiem, pasakām, tie neiederējās kopdarbos, gribējās ko savu, taustāmu un paliekošu. Jaunajiem autoriem iesaku - rakstīt, rakstīt un rakstīt, neturēt sveci zem pūra, laist savas domas, klausīties ko runā vējš,guldz upes straume, šalko jūras viļņi. Nebaidīties izteikt to, ko sajūt sirds. Sadarbība ar "Domu pērlēm" turpināsies, esat iedevušas mazo pirkstiņu, ņemšu visu roku. Turaties ilgi un pārliecināti visi, kam sakars ar darbiem, kas birst no "Domu pērļu" krātuvītes.

Ar cieņu, laba vēlējumiem un svētībām - Rota Tesļuka.