Pārdomu rindas, dzeja, vārsmas, haikas – rakstītās burtu rindas varam nosaukt dažnedažādos vārdos. Svarīgākais jau nav nosaukums, bet vēstījums, ko šīs savirknētās domas rada, savijoties burtu un pieturzīmju ornamentos, uzrunājot gan pašu, gan apkārtējos.
Mani pierakstītie teksti, no emociju un notikumu ķēdēm iespaidojoties, sagūla pierakstu kladēs, klusi gaidot. Līdz manā dzīvē ienāca cilvēki, kas it kā nejauši iekustināja sviru, lai procesi sāktos. Taisnības labad gan jāsaka, ka sākumā bija trīs kopkrājumi. Tagad tie apvienoti vienā grāmatā ar nosaukumu “Sapņi manā kabatā”. Grāmatas nosaukums neatklājās uzreiz, bet sagatavošanas procesā, strādājot pie grāmatas vāka skices, atausa atmiņā kāds sen pierakstīts sapnis, kas palīdzēja ieraudzīt to skaidro vīzīju, kādu vēlētos redzēt savu grāmatu.
“Sapņi manā kabatā” iedzīvojušies, norimuši, izspēlētās situācijas atblāzmojas rindās, kas izlaistas “iz stropa ārā”, radot lasītājam katram pašam savu vīziju par esošo dzīvi un realitāti. To radām paši priekš sevis un saviem sapņiem.
Ar laiku zūd biklums, nerodas jautājumi par to – vai vajag?
“Nevajag apglabāt,
Kapā sviest
To, kas vēl tik perēts tiek!”
Ir jāpārkāpj pāri slieksnim, jāiziet pa durvīm, jo tikai aiz tām paveras pasaule, par kuras krāsām mēs vien nojaust varam.
Priekšā ceļš. Tikai un vienīgi ceļš dod iespēju iepazīties ar jaunām dzīves situācijām, nezināmiem cilvēkiem, jaunām emocijām, paverot nākamās durvis un ieraugot nākamo nezināmo ceļu, ļauj uzdrīkstēties sapņot.
Uzdrīksties, un tikai krietni vēlāk sāc spriest, kā būtu, ja būtu! Dari un nenožēlosi!
Grāmata viennozīmīgi ir izaugsmes pakāpiens katram no rakstošajiem, un ne jau tirāžas lielums nosaka padarītā darba vērtību. Svarīga ir uzdrīkstēšanās sevī ko mainīt un atklāt citiem iekšā mītošās domas.
Pateicība izdevniecības “Domu Pērles” komandai par atbalstu, sapratni un pretimnākšanu grāmatas tapšanas gaitā!
Iekšējais gandarījums ir skaidrs apliecinājums tam, ka rīkojos tā, kā mana dvēsele vēlējusies.
Uzdrīksties, un tev taps dots!
E.Gūtmane