Es neesmu ne dzejniece, ne rakstniece, bet “Domu Pērlēs” man ir iznākuši vairāki kopkrājumi un arī sava autorgrāmata. Viss aizsākās draugiem.lv. Kādā pavisam ikdienišķā vakarā man pienāca vēstule no “Domu Pērlēm” ar jautājumu, vai es vēlos savus darbus izdot grāmatā. Protams, ka es vēlējos! Sākumā neaptvēru visu to procesu, kā un kas notiek, bet skaidri zināju, ka vēlos. Uz to brīdi man nebija arī, ko iesniegt, bet man tika dots laiks, un es sāku rakstīt. Man patīk, ka katra kopkrājuma grāmata dod ideju, ievirzi, par ko var rakstīt, tas koncentrē domas pie tēmām, par kurām vēlos izteikties un paust savu viedokli. Kad bija iznākuši četri kopkrājumi, tiku aicināta izdod savu autorgrāmatu, jo dzejas darbu jau bija pietiekoši, lai labākos (vai visus) izdotu vienā grāmatā. Sapnis par savu grāmatu ir piepildījies! Varu grāmatu dāvināt, pārdot un atstāt mantojumā saviem tuvākajiem un Latvijai. Sadarbība ar “Domu Pērļu” meitenēm man ļoti patika, jo es netiku steidzināta, kas manam dzīves ritējumam ir pa prātam. Visam tika dots laiks, izveidojās savstarpēja uzticība un paļaušanās. “Domu Pērles” ir pirmā izdevniecība, ar kuru aizsākās sadarbība, un tāpēc tā ir tik tuva sirdij, jo tā manā priekšā atvēra durvis, pie kurām es neuzdrošinājos pat klauvēt. Bet tagad es zinu, ka durvis ir atvērtas, un tad, kad dvēsele ir izsalkusi pēc rakstīšanas, es saku “jā” nākamajai grāmatai. Kāpēc man ir svarīgi savus darbus izdot grāmatā? Tāpēc, ka tas ir skaisti, tas dod ticību un pārliecību, tas dod iespēju izrakstīt sevi līdz patiesībai un atklāties saviem tuvākajiem, un tas, savukārt, tuvina pie manis citus cilvēkus, un tas viss kopumā sniedz milzīgu gandarījumu un patiesu prieku. Tas sniedz iespēju šajā jomā virzīties arī uz priekšu, jo tieku aicināta savus dzejas darbus lasīt bibliotēkās. Esmu piedalījusies savas pilsētas Dzejas dienu rīkotajos konkursos, savu dzeju lasu arī darba kolektīva rīkotajos pasākumos. Būtībā grāmatās var būt jebkas, kas ir tuvs, svarīgs, kas padodas, ko gribētu sakārtot un atstāt nākamajām paaudzēm. Tāpēc mīļš paldies un sirsnīgi dvēseliska pateicība “Domu Pērlēm” par šo brīnumaino iespēju! Šis laiks ir pateicīgs tiem, kuriem ir, ko teikt, bet nav atbilstošas izglītības. Kādreiz tas bija neaizsniedzams sapnis, tagad – sasniedzams. Un tas dod vislielāko prieku – aizsniegties ar spārniem līdz debesīm.
A. Priedoliņa