Manas dvēseles ceļojums

Sapnis par grāmatu bija sen. Cik sen, – konkrēti nevaru atcerēties, bet zinu, ka bija grāmatas atvēršanas svētki Sarmai Upeslejai. Viņa ar savas pirmās grāmatas prezentāciju bija atbraukusi uz Engures kultūras namu, divatā ar akordeona spēlētāju (viņas vienmēr brauc kopā, cik es esmu redzējusi informācijas līdzekļos). Mūsu kultūras nama bibliotēkas vadītāja arī mani uzaicināja piedalīties pasākumos ar saviem darbiem. Tolaik pie mums, bērnudārzā, sāka strādāt mūzikas skolotāja un, kā izrādījās, arī dzejoļu rakstītāja Marita Snipke. Viņai arī bija pirmās kopgrāmatas prezentācija mūsu bērnudārzā. Un tā nu viņa arī mani iedrošināja izdot savu dzejoļu grāmatu (vienai vai ar kādu kopā) un gari un plaši izskaidroja, kā darbi jāraksta datorā u.tt. Tā kā es ar datoru esmu uz jūs, tad uz to brīdi likos mierā. Bet reiz tomēr sāku interesēties par savas dzejoļu grāmatas izdošanu Tukuma tipogrāfijā, un man nosauca tādu summu par visu darbu, ka par grāmatām vispār vairs nedomāju. Bērnudārza vadītāja man darba datorā izveidoja profilu portālā draugiem.lv un teica:”Raksti savus dzejoļus draugos!” Tā arī darīju, un tad uzradās „Domu Pērles” ar priekšlikumu palīdzēt šo manu sapni īstenot. Un ziniet, viss, kas notika ar mani saistībā ar grāmatas iespiešanu, ir noticis, tikai pateicoties „Domu Pērlēm”. Tagad es tikai rakstu un rakstu, brīžiem arī pagleznoju. Martā taps veltījums Elmāram Rumbam – ar gleznām pa viņa dzejoļu takām. Man ir daudz interesantu ideju, tikai tāds sīkums – nepieciešams vairāk naudas, un tad jau būs vēl labāk.

I.Zaļuma